Treniņmehānika, attīstot koncentrēšanos.

Treniņmehānika, attīstot koncentrēšanos.

Alans Ričardsons – FIBA tiesnesis no 1978-1998.gadam. Tiesnešu klīnikas instruktors no 1996-200.gadam. Eirolīgas Tiesnešu departamenta tehniskais konsultants kopš 2000.gada.

Koncentrēšanās ir prasme „noturēt uzmanību noteiktā laika sprīdī, veiksmīga snieguma demonstrēšana noteiktā plaknē”. Koncentrēšanās prasme ir būtiska, jo tiesnešiem ir jāuztrenējas rīkoties īslaicīgā, mainīgā un fiziski atraisītā spēles situācijā. Tas ir svarīgi, jo tiesnešiem jāsaskaras ar kompleksu taktiskās spēles iespējām, kas var izraisīt apjukumu.

Tiesneši, kas nespēj koncentrēties, ir pakļauti faktoriem, kas var iedragāt labu sniegumu.

Tie ietver:

• Uzmanības zaudēšana: kļūdas fiksējot un nosakot izmaiņas spēles gaitā;
• Spēles kontroles zaudēšana: uzmanības spēju mazināšanās ieslīgstot pašapmierinātībā (pašpārliecinātībā), šokā (bailes kļūdīties) un sajūtot nogurumu (enerģijas zudums).

Spēle ilgst četrus periodus, bet tās iznākums var tikt izšķirts vienā spēles momentā. Katra spēle saturēs būtiskas situācijas, kad tiesnesis izšķirs spēles momentu vai moments noteiks tiesneša darbību. Daļa no tiesnešu attieksmes pret psiholoģiski stipra snieguma palīdzēs viņiem kļūt drošākiem un labāk sagatavoties konkrētām spēles situācijām.

Koncentrēšanās atnes veiksmi

Tiesnešiem jāmācās atpazīt un sajust spēles gaitu, kā turpinošo attēla kustību, kur notiek spēlētāju un bumbas patstāvīga pozīcijas maiņa. Katram tiesnesim, attiecībā pret savu vietu laukumā, jāiemācās pievērst uzmanība situācijām, kas attīstās viņa kontrolējamā darbības zonā, tajā pat laikā saglabājot perifērisko spēles uztveri, nezaudējot kontroli pār situācijām, kuras ir mazāk svarīgas un nav jūsu kontroles zonā.

Tas nav viegli izdarāms. Dažus tiesnešus tas negatīvi ietekmē, tādā veidā aizkavējot viņu progresu, bet ikviens var labot šīs lietas. Koncentrēšanās ir raksturīga īpašība, bet ne talants un tas prasa motivāciju un patstāvīgus treniņus.

Tiesneši parasti laukumā pieredz divas būtiskas situācijas, kas prasa atšķirīgu koncentrēšanās līmeni:

• Primārā atbildība – tie ir notikumi spēles laikā, kuri IR (notiekas) tiesneša laukuma zonā un par kuriem šim tiesnesim ir primārā atbildība. Tas prasa pilnīgu (100%) koncentrēšanos.
• Atbalstošā atbildība – tie ir notikumi spēles laikā, kuri NAV (nenotiekas) tiesneša laukuma zonā, bet par kuriem viņš var nodrošināt palīdzību un atbalstu, ja TAS ir nepieciešams. Tiesnesim ir jākoncentrējas sekundāri šai darbības zonai.

Ja tiesneši saprot koncentrēšanās pamatideju, pārslēdzoties no šaurā uzmanības loka ar augstu intensitāti (ON THE BALL) un tad nepastarpināti pārslēgties uz plašāku skatu ar zemu intensitāti (OFF THE BALL), šajā brīdī viņiem samazināsies būtiskas psiholoģiska rakstura problēmas un noteicošā kļūs koncentrēšanās uz noteiktu spēles situāciju.

Katra tiesneša atbildības zonas var iedalīt pēc sekojošiem kritērijiem:  primāro (sole – individuālā), pieaugošo (joint – kopējā sadarbības) un atbalstošo (peripheral – perifēriskā) leads un trail tiesneša atbildības zonaā 2-cilvēku mehānikas sistēmā.

Līdzigi to var aplūkot arī 3-cilvēku mehānikas sistēmā.

Pamatojoties uz spēles gaitu, tiesnešiem jāiemācās pārslēgties no „ON BALL’ atbildības zonas uz „OFF BALL” atbildības zonu. Kā arī viņiem jāapzinās briesmas, ļaujot iekšējām domām un sajūtām nesaraut šo procesu.

Neapmierinātības sajūtas, dusmas un/vai nogurums var traucēt koncentrēšanos. Tiesnesim pašam ir jāatrod veids, kā vairāk pievērst uzmanību savai „iekšējai pasaulei” nekā ietekmēties no spēles „ārējās pasaules”. Nogurums ietekmē mūs visus; liekot mums vairāk koncentrēties uz to, kā MĒS iegūsim papildus atelpu nevis uz to, kā spēle prasīs rīkoties noteiktā situācijā.

Treniņa kvalitāte ir ļoti svarīga. Iemācīties koncentrēt uzmanību un iekļauties spēles spriedzē sākās praktisko nodarbību un sagatavošanās posmā. Tikai vēlāk tiesneši var to pārnest uz spēles situācijām. Tiesnešiem jāpieņem sasaite starp praktiskajām nodarbībām un sacensībām, un jābūt gataviem mācīties. Ir nepieļaujami trenēties ar 60% atdevi, kad spēles laikā ir nepieciešama 100% pieeja. Tas, kā jūs pieiesiet praktiskajām nodarbībām, atsauksies uz jūsu sniegumu laukumā.

Praktisko nodarbību galvenie likumi

Lai sasniegtu koncentrēšanās un intensitātes uzlabojumus, ir noteikti 4 likumi:

1. Praktisko nodarbību mērķis ir attīstīt tehniskās, taktiskās un psiholoģiskās prasmes (ieradumus).
2. Visu to, ko nepieciešams darīt spēles laikā, vispirms tas ir jāpielieto praktiskajās nodarbībās un sagatavošanās posmā.
3. Lai Tu būtu pilnībā gatavs sevi iesaistīt pilnveidošanas un sagatavošanās procesā, ir nepieciešams skaidrs mērķis, attiecīgā uzmanība un intensitāte.
4. Sistemātisks praktisko nodarbību un sagatavošanās process noved pie noturīgi veiksmīga snieguma. Praktiskās nodarbības un sagatavošanās attīsta koncentrēšanos un intensitāti.

Koncentrēt uzmanību

• Vadīt reālu un pieprasītu sagatavošanos – novērtējot gatavošanās kvalitāti.
• Sagatavoties un mācīties – zinot, uz ko pievērst uzmanību.
• Zināt, kad atslābināties – identificējot noteiktus spēles momentus.
• Spēt labot kļūdas, nezaudējot koncentrēšanos – atgūt uzmanību pēc kļūdīgiem lēmumiem.
• Izmantot iekšējās sarunas vai fiziskas darbības, lai atgūtu koncentrēšanos – izmantojot noteiktus vārdus vai žestus, kas to palīdzētu izdarīt.
• Nepieļaut atkārtotu uzmanības zaudēšanu – pastiprināti piedomāt pie nepārtrauktas uzmanības noturēšanas.

Intensitātes saglabāšana

• Izmantot jau iepriekš sagatavotus enerģijas atgūšanas pasākumus – ceļot psiholoģisko un fizisko kondīciju, pielāgojoties augstas intensitātes notikumiem.
• Nostiprināt kontroli paaugstinoties emocionālajai spriedzei – izmantojot pozitīvas iekšējas sarunas pilnībā kontrolējot savas darbības.
• Būt gatavam un izvairīties no apjukuma – koncentrēties uz to, ko ir iespējams kontrolēt un ignorēt to, ko nav iespējams kontrolēt.
• Zināt, kad būt aktīvam, daļēji aktīvam un atslābināties, nezaudējot koncentrēšanos – zināt, kad „atslēgas” momenti prasa papildus koncnetrēšanos un būt gatavam spert soli uz priekšu.

Kopsavilkums

Koncentrēšanas ir svarīgākais elements veiksmīgai tiesāšanai. Tā ir prasme, kuru regulāri un apzinīgi jāpraktizē, izmantojot dažādus prakses metodes. Tiesnešiem ir jāzina, kad pārslēgties no „ON BALL” uz „OFF BALL” elementiem, identificējot izmaiņas, ko prasa spēles gaita un intensitāte, kā arī sajust noteiktus spēles momentus un būt gatavam psiholoģiskajam spiedienam, kas noteiks, kurš tiesnesis pakāpsies nākamajā līmenī un uzturēs šo līmeni visas sezonas laikā.